Skolas vēsture

 

Pirmajai skolai – 150

Ir fragmentāras ziņas, ka līdz 1832. gadam pastāvējusi bernardinu mūku uzturētā draudzes skola Viļakā, tāpēc nevarētu teikt, ka Eržepoles skola bija tieši pirmā.   Tomēr sistemātiska iespēja iegūt laicīgo pamatizglītību kaut daļai Viļakas  bērnu radās tieši ar 1866. gadu, kad Viļakas nomalē – Eržepolē - nodibināja tautskolu. Tas kļuva iespējams tāpēc, ka pēc dzimtbūšanas atcelšanas un sakarā ar pārkrievošanas politikas izvēršanu krievu valdība sāka zināmā mērā atbalstīt zemākās pakāpes skolu atvēršanu. Tautskolu izvietoja sabiedriskā ēkā, tās uzturēšanai 175 rubļus bija piešķīrusi valsts, un vēl līdzekļus katru gadu iespēju robežās devusi arī vietējā pagasta pašvaldība.

Skolā mācījās galvenokārt zēni: 1884. gadā 32, 1886. gadā – 27 (un 5 meitenes), 1887. gadā 43 zēni, 1889. gadā 25 zēni utt. Par apstākļiem skolā savās atmiņās raksta toreizējais skolēns no Aizgalīnes Dominiks Logins: „Školas telpas beja nateiras un vairõk soltas nakai syltas. Škoļnīku vairõkums – moztureigūs zemnīku bārni – staigõja plõnā apgērbā un veizēs.

1908. gadā blakus Eržepoles tautskolai atvēra arī divklasīgu t.s. ministrijas skolu, kurā uzņēma pēc tautskolas (1. – 3. kl.) beigšanas. Tautskolā ar 1914. gadu parādās arī skolotāji – latvieši. 1916. gadā „kalna mājā” atradās divklasīgā ministrijas skola, „lejas mājā” Eržepoles pagasta skola.

Skolas pārdzīvoja 1917. gada notikumus, vācu okupāciju 1918. gada vasarā un rudenī. Kad 1918. gada novembrī Viļakā ienāca sarkanās armijas daļas, abas Eržepoles skolas apvienoja vienā.

1919. gada rudenī skola atsāka mācības, bet grūtības bija lielas – nebija mācību grāmatu, papīra, pārtikas skolotājiem. Bieži bija jāslēpjas pagrabā,  jo netālu pie Stompakiem atradās fronte.

1920. gada janvārī sarkanā armija ar kaujām atkāpās un no šī laika Eržepoles skola ar nosaukumu „Viļakas pagasta sešklasīgā pamatskola” veidojās un darbojās jau Latvijas brīvvalsts apstākļos. Tās pārzinis no 1920. gada līdz pat 1944. gada pavasarim bija Alfrēds Brunov – Brants.

1923. gadā skolā mācījās 91 skolēns un strādāja 3 skolotāji, bet 1928./29. mācību gadā jau bija 212 skolēni un 8 skolotāji.

Par skolu šajā periodā savas atmiņas ir uzrakstījusi tās bijusī skolniece Tekla Barkāne-Bondare: “Pirmo dienu uz skolu mani atveda Valerians Zondaks (vēlāk bīskaps), kas toreiz mācījās 4. klasē. Mācības bija stingras, bet otrgadnieku nebija. Beidzot 6. klasi, likām eksāmenus, uz tiem atbrauca kontrolēt inspektors. Skolēni valkāja pašaustas drēbes.”

Pamatskolai 30. gadu beigās jau bija arī savs karogs – zilā krāsā: vienā pusē bija skolas nosaukums, un zem tā trīs zvaigznes, otrā - devīze „Tev, Latvija, mēs augsim.”

Marianna Mačāne – Slišāne atceras, ka 30. gados skolā darbojās 499. mazpulks, ko vadīja skolotājs Jānis Brants. Mazpulcēni regulāri rīkoja sapulces, kurās noteica darbus katram nākošajam mēnesim, bija arī sava izaudzētā izstādes, piedalīšanās salidojumos.

Lielu uzmanību skolas darbam veltīja un viesi visos lielākajos skolas svētkos bija Viļakas katoļu draudzes dekāni.

Pēckara gados ar padomju varas atgriešanos izmainījās skolotāju sastāvs. Skolā strādāja – M. Ločmele, M. Melne, F. Logins, V. Maslovska – Bratuškina,  Ļ. Ivanova – Baikova, A. Bondare – Veina, A. Puzo – Šaicāne un citi.

No 1946. gada skolā jau darbojās arī pionieru organizācija, kurā sākumā bija ap 40 biedru no 400 skolēniem, bet 1948. gadā jau ap 100 pionieru.

Bez Viļakas septiņgadīgās latviešu skolas pēc kara Viļakā nodibinājās arī septiņgadīgā skola ar krievu mācību valodu, darbojās vidusskola. 1954. gadā Balvu rajona vadošās iestādes pieņēma lēmumu visas 3 skolas apvienot. Saplūda kopā divu plūsmu skolēni, trīs skolotāju kolektīvi, un Viļakā palika tikai viena skola – Viļakas vidusskola, tātad arī Eržepoles skolas mantiniece.

Viļakas Valsts ģimnāzijai - 85

Viļakas Valsts ģimnāzija savu darbu sākusi 1931.gadā, kad LR Izglītības ministrs uzdeva skolu departamentam atvērt Viļakā humnaitārā tipa ģimnāziju. Skolas ēka tika uzcelta no 1929. līdz 1931.gadam nodedzinātās muižas pils vietā. Tautā skola ieguva nosaukumu “Gaismas pils.”

Mācību kurss līdz 1934.gadam bija četrgadīgs, pēc tam piecgadīgs. Ģimnāzijā mācījās 100-120 skolēni. “Gaismas pilī” strādāja 14-18 skolotāji. Bijušo skolēnu atmiņās īpaši palikuši Elza Vasariņa, Kārlis Jozuus, Berta Gaile-Jozuus, Olga Suta, Jānis Ūdris, Arvīds un Aleksandrs Kārkliņi, Reinis Liepiņš, Anna Reinfelde, Ņina Sīle. Direktori no no 1931.-1940. gadam: Antons Vēliņš, Leonīds Cenne, Ernests Kalniņš, Artūrs Kleperis.

Ģimnāzijā lielu uzmanību pievērsa svešvalodām, vēsturei, filozofijai, zīmēšanai. Ticības mācību mācīja katras konfesijas ģimnāzistiem atsevišķi. Visi pirmskara absolventi uzsver skolotāju stingrās prasības zināšanu līmeņa un disciplīnas ziņā, obligāto formas tērpu nēsāšanu un rosīgu sabiedrisko dzīvi. Skolai bija savs karogs ar devīzi “Domas, darbus Tēvzemei!”. Līdz 1944.gadam ģimnāzijā bija 9 izlaidumi.

Pēc padomju varas atjaunošanas 1944.gadā ģimnāzijas Latvijā tika pārveidotas par vidusskolām.

1954.gadā Viļakas vidusskolai tika pievienoti latviešu un krievu plūsmas septiņgadīgo skolu kolektīvi.

Direktores A. Laganovskas vadībā 1973.gadā sāka celt vidusskolai piebūvi, ko skola ekspluatē kopš 1980./1981. mācību gada. Tika iekārtots vidusskolas ēdināšanas bloks un 1993.gadā uzbūvēta sporta halle direktora A.Krištopāna vadībā.

Viļakas vidusskolā 80. un 90.gados strādāja izcils skolotāju kolektīvs. Daudzi skolēni Viļakas vidusskolu beidza ar zelta un sudraba medaļām. Skola bija LPSR Izglītības ministrijas bāzes skola.

1991.gadā skola nosvinēja 60.gadu jubileju un informatīvajā bukletā skolotāja L.Maksimova rakstīja: “Jaunā paaudze ir jāizglīto, tai jāver durvis uz garīgo pasauli, gaisā virmo cerība, ka atkal varētu celties apkārtnes Gaismas pils – Viļakas Valsts ģimnāzija.”

Atjaunotajai Viļakas Valsts ģimnāzijai - 20

Skolotājas un novadpētnieces vārdi piepildījās un 1996.gadā ar LR MK lēmumu Viļakas Valsts ģimnāzijas statuss tika atjaunots.

Laika posmā no 1996. līdz 2015.gadam ģimnāziju vada Ilze Strapcāne.

Jaunajā skolas ēkā darbu turpināja Viļakas vidusskola, Valsts ģimnāzija iekārtojās vēsturiskajā skolas ēkā. 1998.gadā tika iesvētīts ģimnāzijas atjaunotais karogs (kurš tika izgatavots Kanādā).

1996.gadā Viļakas Valsts ģimnāzija pirmo reizi piedalās starptautiskajā projektā Latvija – Norvēģija. Realizēti sekojoši projekti un daži no tiem turpinās joprojām.

1. Comenius Skolu partnerības projekts  „Nākotnes vīzija: Paplašinot mācīšanās stratēģijas ar individuālo atbalstu un radošo pieeju , iedvesmojoties no idejas dziesmā „In the Year 2525”;

2. Divpusējais skolēnu apmaiņas projekts „Latvija- Vācija”;

3. Comenius Skolu partnerības projekts  „Ūdens apkārt mums”;

4. Comenius Skolu partnerības projekts „Mācīšanās noslēpumi:     Jaunas mācīšanās un mācīšanas apziņas  veidošana Eiropas skolās”;

5. Projekts „ Eiropas Jauniešu dienas”, kas aizsākās  2004./2005.m.g. un veiksmīgi turpinās arī šodien.

Skolēniem ir teicami panākumi zinātniski pētniecisko darbu konkursos un valsts olimpiādēs, it īpaši Daugavpils Universitātes un Draudzīga Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas rīkotajos konkursos.

TABULA

Panākumi  olimpiādēs un konkursos valsts un starptautiskā līmenī:

1996./97. - Starptautiskais vēstures konkurss Viļņā, Lietuvā – 1.vieta – Sanita Draviņa – sk.L.Maksimova

1999./00.m.g. 26.valsts olimpiāde valodās – 3.vieta – Inese Strelča – sk.Ineta Lindenberga

2006./07.m.g. – Valsts olimpiāde politikā un tiesībās – 1.vieta – Vairis Dmitrijevs – sk. B.Miņina

Veicinot Valsts ģimnāziju sadarbību, gan skolēni, gan skolotāji aktīvi piedalās citu Valsts ģimnāziju rīkotajos konkursos, spēlēs un metodiskajos pasākumos.

2015./16.mācību gadā Viļakas Valsts ģimnāzijas kolektīvs gatavojas skolas jubilejai un projektu nedēļas ietvaros uzzināja skolas vēsturi, tikās ar skolas absolventiem, bijušajiem skolotājiem, vāca fotogrāfijas, atmiņas un iegūtos materiālus apkopoja planšetēs.

2016.gadā tiek atzīmētas nozīmīgas jubilejas – “Pirmajai skolai Viļakā – 150, Viļakas Valsts ģimnāzijai – 85, atjaunotajai Viļakas Valsts ģimnāzijai – 20!”

*Materiāla tapšanā izmantota Leontīnes Maksimovas grāmata “Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos” (2001).


Previous page: Uzņemšana
Next page: Kontakti